Lai arī cik ļoti es negribētu, man vienmēr sanāk pieķerties. Jebkam. Cilvēkiem, dziesmām, vietām un lietām.
"Vientulība, Tu neesi viena!
Tev ir mana,
Tu iedomāties nevari,
kā mana vientulība
spiedz pēc tavas."
/S.Z./
Un tad es pūlos, ceru un cenšos no tā visa tikt vaļā. Bet nesanāk.
Man ir pārāk vājš raksturs, jā. Brīžiem apņemos "Viss, ar nākamo reizi tā vairs nenotiks", bet pienākot šai nākamajai reizei, es atkal daru pa vecam. Jebkurā jomā.
Vakardienas sarunā ar savu labāko atklājām, kādas mēs būtu, ja būtu citādi, kā agrāk. Un nonācām pie secinājuma kā būtu, ja būtu, bet tagad ir labāk.
Ar visām nedienām un jaukajiem brīžiem, jauniepazītajiem cilvēkiem un trakulībām, asarām un smiekliem, strīdiem un nožēlām. Ir labāk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru