29.03.11
27.03.11
Never forget stadium nights
.. and all that stuff.
Man katru rītu mostoties ir tās pavasarīgās acis. Acis, kuras raugās uz sauli ilgojoties pēc siltuma, jaukām dienām un naktīm. Bet tās pieviļ. Acis ir maldinošas, ne viss vienmēr ir tā, kā izskatās. Salta saule. Bet pavasaris ir tuvu, jau vien ar to, ka baltā sega pārvēršas milzu peļķēs un dubļu klātos celiņos. Un velosipēdi, saulesbriļļaini cilvēki, puķu-svārki un garākas pastaigas. Viss būs, ar laiku. Pavasarim man nepieciešams:
Man katru rītu mostoties ir tās pavasarīgās acis. Acis, kuras raugās uz sauli ilgojoties pēc siltuma, jaukām dienām un naktīm. Bet tās pieviļ. Acis ir maldinošas, ne viss vienmēr ir tā, kā izskatās. Salta saule. Bet pavasaris ir tuvu, jau vien ar to, ka baltā sega pārvēršas milzu peļķēs un dubļu klātos celiņos. Un velosipēdi, saulesbriļļaini cilvēki, puķu-svārki un garākas pastaigas. Viss būs, ar laiku. Pavasarim man nepieciešams: - varavīksnes krāsu nagulakas
- plandoši raibi svārki
- garas pastaigas jūrā, pilsētā, laukos - jebkur
- mīļi vakari
- rīta kafija
- daudz smaidu
- silta saulīte, vasarsraibumi un sniegpulkstenītes
- vislabākie (jā, tieši viņi)
- PAVASARIS
Iedosi?
10.03.11
Haunt You
<---- Man garšo ēst. Es mīlu ēst. Visu laiku un, gandrīz, visu. Un ļoti traki ir tad, kad franču valodā stundu tēma ir ēdiens, receptes, mīļākie ēdieni u.c. Kas gan var būt mokošāks, kā runāšana par suši stundu laikā? Ak, jā un "Eat Pray Love" angļu valodā ir dievīga!
Un ārā laikam ir pavasaris. Man negribās pasteigties ar priekšlaicīgiem secinājumiem un izgāzties kā pagājušogad (skat. http://b-newmk.blogspot.com/2010/03/eye-of-tiger.html), kad pēc sava pavasara pavēstīšanas saņēmu auksto vēja brīzi sejā. Bet, lai ko arī es neteiktu, ārā ir manāmi siltāks, manāmi mazāk sniega un daudz vairāk smaidīgu seju (kuras beidzot var saskatīt, jo tās nav aizsegtas ar biezajām vilnas un kašmira šallēm, un lielajiem pižikiem). Es gaidu to dienu, kad es pavisam oficiāli varēšu uzvilkt savu ādīgo un, varbūt beidzot, tikt pie sarkanām kurpēm un iet dzīvē. Šogad gan, laikam, būs savādāk, jo savādāk JAU ir, bet ko nu tur vairs padarīt. Es priecātos par kādu W koncertu, bet liekās, ka šamējie pamiruši.
Un tā nu es vadu tās savas vienmuļās dienas, beidzot, kāda pārmaiņa - JPS - kur, cerams, satikšu sen neredzētus un iepazīšu daudz jaunus cilvēkus.
Man pietrūkst pāris pusnakts sarunu, neķītru piebilžu, nejaušu skatienu un vētrainu nakšu.
Un mans vāciešu draugs rīt grib tusēt. Ko man darīt?
Tad nu par to visu, visu - Cheers (Drink to that).

Abonēt:
Ziņas (Atom)