26.02.10

Let's Get Wild



"Everybody in the party,
Hold you cup high, move your body!"


Man ir nedaudz bail no šī vakara. Nedaudz pat nav īstais vārds, man ir patiešām bail, bet tās ir smieklīgas bailes. Protams, es ticu, ka būs jautri, bet, bet... es neesmu gatava ballītei.
Man, protams, nav ko vilkt un tā, un neslēpšu, ka nav ko dzert un tā. :D
Sauļuks (:D) tiks pie jaukas alus cepures, es ļoti ceru, ka neiznīcinās jau pirmajā vakarā.
Un vispār būšu pozitīva un ticēšu, ka pasākums izdosies,
BALLĪTE, mazie, čaviņāāā ;***

P.S. Izbeidz vienreiz tēlot mazu bērnu un uzpūst savas pašizdomātās afēras. Ja gribi, dari tā, bet nestāsti to visiem apkārt. Pretīgi paliek. (:

23.02.10

In My Place


"..Paskat, kā ārā pelēkas zvaigznes rotā Tavu bezmiega nakti,
Lūk, kā tās visas atspīd Tavās pelēkajās acīs.."


neesmu īpaši normāla. Pulkstens ir precīzi 4:35, otrdiena. Es neguļu un negulēšu.
2 lielās kafijas, nedaudz neskaidras acis, pārrakstīta fizikas klade, runa, kas vēl jāiemācās.
SWH Rock un atmiņas par nakti baltajā dīvānā. Feel so good.
Drīz jau jāceļas, hihi. Ja es skolā ģībstu, lūdzu, pieturiet, draugi.
Kazha - Ieskaties

22.02.10

Mmm mmm mmm mmm


"Tas ir vētras miers.
Vēss pieskāriens.
Mans jautājums sev."


11:11; 12:12; 13:13; 14:14; 15:15.. un sešpadsmitos sešpadsmit es sapratu, ka mana pus dienu lolotā vēlēšanās ir piepildījusies. Jēziņ, es baidos, nopietni!
Un dīvaini bija no rīta gribēt satikt kādu pazīstamu un vai zini, satiku arī, tāpat arī braucot no skolas. Jauki jau! (:

Šis, iespējams, būs visnesakarīgākais blogs ever, bet es nespēju visas, galvā iedomātās un cerētās lietas uzrakstīt sasaistot kopā. Varbūt nerakstīt nemaz? Nav spēka pat te uzrakstīt visu, kas uz sirds.

Klausoties jaunajos gossipiņos sapratu, ka visiem notiek kas jauks - hei, mīlīši, tas ir verī gūd! Es priecājos. Man patīk, ja apkārt ir smaidošas sejas, jautras Undīnes papēžos un ķiķināšana. Man laikam patīk tur, kur riebjas (sarežģīti). Skolā.

Visu dienu pavadot istabā pamanu, kā nokaras lapas puķei. Es jau laistu. Vīst tāpat. Kas sākumā liekas skaists, ar laiku mainās. Un nespēju tur neko izdarīt, man žēl.
Lūgšu mammai reinkarnēt puķi.

Šodien dzīvoju netipiski sev, pretrunā ar vēlmēm un vajadzībām, principiem un pienākumiem.
Man ir 35 minūtes laika savest kārtībā savu norakto runu, novēlu sev veiksmi. Paldies.

05.02.10

Insanity is relative


"Simt garastāvokļu dienā, viens karastāvoklis sirdī"
/M.Z./


...tad es smaidu, tad palieku domīga, lēkāju no prieka, tad aizmirstos tukšumā, skaļi smiekli, stiklainas acis, patiess dzīvesprieks un tēlots smaids.
Bet tā tomēr ir interesantāk. Dzīve nav tik vienmuļa. Tas jau vairs nebūtu interesanti, ja vienmēr mums būtu labi, mēs būtu ar visu apmierināti, nekā mums netrūktu. Tad arī nebūtu labi, rutīna. Lai arī mēs sūdzamies par nedienām un sliktajiem brīžiem, melnajām dienām un neveiksmēm, tās visas mūs tā vai tā noved pie kā labāka, bīda uz priekšu dzīvē, uz augšu. Ar neizsakāmu pieredzi, ko mēs iegūstam izdzīvojot tos visus dažādos, krāsaini raibos mirklīšus.
Nav svarīgi, ko domās citi - jo viņi tāpat domās, ko gribēs. /P.Koelju/

Mans pēdējā laika dzīves piemērs, vai kā nu lai to nosauc. Nav jau svarīgi izlikties par to, kas Tu neesi. Tēlot kādu citu, lai tikai izpatiktu. Un vai nav vienalga, cik cilvēki uz Tevi šķībi paskatīsies, novērsīsies vai ne tā padomās.. vēl viss ir priekšā.
Sestdienas vakars, nakts un rīts bija fantastiski. Kārtējās jaukās atmiņas, kuras noglabāt dziļi, dziļi sirsniņā un melnajā sāpītēs atcerēties. Iepazinos ar fantastisku cilvēku, ļoti inteliģentu meiteni, kas mani tiešām iedvesmoja un lika padomāt par manām nedienām, vai tās tiešām ir nedienas un vai ir vērts pārdzīvot. Nav jau. Bet to nu brīžiem sirds nesaprot. Lai nu kā - Tavi padomi bija zelta vērti! "Novēlu Tev nekad neiepazīt rokenrola melno pusi." Un, paldies, jums par to nakti un rūpēm (pat tā varētu teikt). - šie cilvēki ir fantastiski.
Pēdejā laikā bieži sanāk vilties dažos cilvēkos, bet nevar jau to nosodīt - pati arī neesmu nekāds zelta gabaliņš, lai visus noniecinātu. Taču viens - tas netiek aizmirsts. Piedots, bet ne aizmirsts.

2010. bija iecerēts kā lielo pārmaiņu sākums. Un vai man tas sanāk? Galīgi nemaz. Tas, kam bija jāpazūd no galviņas, turpat ir palicis un jo vairāk liek par sevi manīt. Nevaru saņemties un nezinu, kad varēšu.
Tagad, jā, tieši tagad man būtu jāraksta un jāmācās runa, nerunājot jau par mūziku, ķīmiju un fiziku, kas tuvojas vēja spārniem. Ehh, ko nu vairs, the biggest slinķis ever!
Mazas pārmaiņas uz labo pusi - darbiņš, kas, cerams, patiks un priecēs.

Es gribētu saprast tos visus mazos skatieniņus, bet varbūt ir labāk nesaprast.
Viss, viss, sapņi no galvas laukā un komatiņš, līdz nākamajai reizītei.
Viena reize - tā varbūt ir kļūda, bet otrā reize - tā jau ir izvēle.

02.02.10

Leave The World Behind You




"Shock me like an electric eel,
Turn me on with your electric feel."


.. un kad nebirs sniegs zābakos, kad kokus nelieks smagums, kad neslīdēs ledus zem kājām, kad nokusīs viss, kad sārtosies vaigi un debesis, saulei rietot, kad viļņosies jūra un pumpuri plauks, pie velna, tad es smaidīšu vēl vairāk.

Skanot Electric Feel, atceros pavasari, again. Tas viss tad likās tik pierasti, bet fantastiski kruti.
Sēžot auto krēslā, skanot MGMT, ritentiņi griežas, "bļe!" un Tev jāpaspēj aizlikt rokas priekšā. Dēlis lido. Rampa.
Man tomēr ir visfantastiskākās atmiņas.

"You've got to show me love."

01.02.10

Summer Jam

"You know, you and I
We used to be strangers
But now we are just strange."


.. un aiz loga satumsa, bet es neskumu.
Vienīgais, about what šodien biju neapmierināta bija fakts, ka netiku uz kino. Man bija noskaņojumiņš, you know what I mean? Tas ir tā, kad Tu jūti, ka vajag. Vajag un viss. Jā, jā, daudz man vajag, pati zinu, lai nu paliek. Gaidīšu uz citu dienu, kad sarosīsies kinomīļi.

Well, šodiena bija jauka. Un vispār viss ir jauki. Viss atkal ir THE SAME un the same ir labāk kā nekā vai galīgā pak...āpienā.
Man ir maza, mikroskopiska cerībiņa uz ko jauku, kas tiešām varētu piepildīties, bet kššš about that. Jap, man patīk iepīt angļu valodas vārdus savā murgainajā tekstiņā. Franciski es tomēr nemāku.

Man bija lielie prieki parakāties vecajos oldskūl krājumos un redz ko es atradu ..


Viņas ir tik lieliskas!!
Šovakar neizskatās īpaši cerīgi no manis dabūt laukā ko dziļdomīgu vai pamācošu (sev pašai) tapēc I'm done. Rīt arī būs jauki. BŪS.

"Sasodīts, Robi! Tu esi sexī slampa!"