IR!
Tā dīvaini, saviļņojoši, nedaudz bailīgā sajūta. Bet ir pareizi, viss jau ir labi. Jo kad tad vēl, ja ne tagad? Kad vēl mēs lielā ātrumā trauksimies pa lieceļu, nemaz nebaidoties, kad tad vēl mēs darīsim nepareizās, bet vēlamās lietas? Kad vēl mēs būsim jauni un traki, pārdroši un neķītri? Kad, ko?
TAGAD!
