Jūti, jūti

IR!

Tā dīvaini, saviļņojoši, nedaudz bailīgā sajūta. Bet ir pareizi, viss jau ir labi. Jo kad tad vēl, ja ne tagad? Kad vēl mēs lielā ātrumā trauksimies pa lieceļu, nemaz nebaidoties, kad tad vēl mēs darīsim nepareizās, bet vēlamās lietas? Kad vēl mēs būsim jauni un traki, pārdroši un neķītri? Kad, ko?

TAGAD!

Never forget stadium nights

.. and all that stuff. Man katru rītu mostoties ir tās pavasarīgās acis. Acis, kuras raugās uz sauli ilgojoties pēc siltuma, jaukām dienām un naktīm. Bet tās pieviļ. Acis ir maldinošas, ne viss vienmēr ir tā, kā izskatās. Salta saule. Bet pavasaris ir tuvu, jau vien ar to, ka baltā sega pārvēršas milzu peļķēs un dubļu klātos celiņos. Un velosipēdi, saulesbriļļaini cilvēki, puķu-svārki un garākas pastaigas. Viss būs, ar laiku. Pavasarim man nepieciešams:

• varavīksnes krāsu nagulakas


• plandoši raibi svārki


• garas pastaigas jūrā, pilsētā, laukos - jebkur


• mīļi vakari


• rīta kafija


• daudz smaidu


• silta saulīte, vasarsraibumi un sniegpulkstenītes


• vislabākie (jā, tieši viņi)


• PAVASARIS

Iedosi?