Mmm mmm mmm mmm

"Tas ir vētras miers.
Vēss pieskāriens.
Mans jautājums sev."

11:11; 12:12; 13:13; 14:14; 15:15.. un sešpadsmitos sešpadsmit es sapratu, ka mana pus dienu lolotā vēlēšanās ir piepildījusies. Jēziņ, es baidos, nopietni!
Un dīvaini bija no rīta gribēt satikt kādu pazīstamu un vai zini, satiku arī, tāpat arī braucot no skolas. Jauki jau! (:

Šis, iespējams, būs visnesakarīgākais blogs ever, bet es nespēju visas, galvā iedomātās un cerētās lietas uzrakstīt sasaistot kopā. Varbūt nerakstīt nemaz? Nav spēka pat te uzrakstīt visu, kas uz sirds.

Klausoties jaunajos gossipiņos sapratu, ka visiem notiek kas jauks - hei, mīlīši, tas ir verī gūd! Es priecājos. Man patīk, ja apkārt ir smaidošas sejas, jautras Undīnes papēžos un ķiķināšana. Man laikam patīk tur, kur riebjas (sarežģīti). Skolā.

Visu dienu pavadot istabā pamanu, kā nokaras lapas puķei. Es jau laistu. Vīst tāpat. Kas sākumā liekas skaists, ar laiku mainās. Un nespēju tur neko izdarīt, man žēl.
Lūgšu mammai reinkarnēt puķi.

Šodien dzīvoju netipiski sev, pretrunā ar vēlmēm un vajadzībām, principiem un pienākumiem.
Man ir 35 minūtes laika savest kārtībā savu norakto runu, novēlu sev veiksmi. Paldies.