ke ke ke

"We make the sun shine, we make come on
Move with me, move with me."

Nē, virsraksts nav manas fantāzijas trūkums, tas ir kas īpašs. Tik pat īpašs kā pagājusī vasara. Šitas takā būs tāds ieskats atmiņās par pagājušo, par labo, par visu jauko. Iesākumam - Aigars Grāvers - Dūdieviņš. Galīgi neatbilstoši jau turpmākajam tekstam, bet tāds garastāvoklis.

Un vai zini? Nebija tik traki. Tie visi stresi un beši pazuda sākoties pavasarim. Tam visam, jaukajam. Sajūta bija kā otrajā ģimenē. Es runāju par klasi, jap. Šķiet, mūžīgi tieši viņi paliks mana mūžīgā un vienīgā klase, joprojām brīžiem uznāk sajūta, ka pēc jauki pavadītas nedēļas nogales es atgriezīšos tur, zaļajā garderobē ar "iemet pudeli miskastē, lidinot to pa visu gaiteni", krievu valodas stundās ar mūžīgajām austiņām un smieklu devu ar visu zoltan, starpbrīžu "Ziedi" un pavasara saulīte sēžot uz betoniem un darot neatļautas lietas. Pietrūkst, vai ziniet. Bet viss ir mainījies, jā. Pie tā vēlāk.
Fantastiskais vasaras iesākuma posms. Nevar jau tā teikt, ka neaizmirsīšu nekad, bet šobrīd tas viss ir tik spilgti palicis atmiņā, ka šis nekad vēl kareivīgi turpina apzīmēt sajūtas par tiem brīžiem. Neiedziļinoties, paldies - viens liels paldies ar smaidu uz lūpām, paldies, ka izmainīji.
".. mana melna sāpe" arī bija. Bet kas gan ir melns, bez balta? Atkal starojoša seja un prieciņi. Par šo te vajag sīkāk, I know. Kāmis priecāsies, well, tikai neraudi, mazā. Coldplay - The Scientist. Ar mūziku sākās, ar mūziku beidzās.
R. Es pat atceros, kā viņi izskatījās - vienādās māsu bikses, līdzīgie šūzi un rūtainie krekli, jauki pamuļķu smaidiņi (gudriem cilvēkiem arī tādi mēdz būt) un tikai viņiem raksturīgie jociņi īpašajā izloksnē.
J. Paradīze ir arī pie mums, Latvijā. Jau gribēju rakstīt, pirmo reizi peldējos apakšveļā, bet hell no. Vismaz pirmā reize, kad tas bija tik jauki. Spontānās idejas, 2h brauciens mājās slapjām, bija to vērts.
Tam visam pa vidu TU.

"Tu esi rozā ar ziliem punktiņiem. Baigi labā. Tu esi tāda slim fit sega gluži kā māsu bikses. Piekļāvusies."

K. tagad es pilnīgi droši varu teikt, ka nekad neaizmirsīšu šo dienu (diennakti). Pats par sevi jau viss bija jauki, taču atpakaļceļš - stundām ilga gulēšana stacijā, atpakaļceļš vilcienā, aiz loga dimdot pērkonam un zibot zibeņiem, bet mana galva atrodas uz Tava pleca. Tu esi piespiedies man klāt. Paldies arī par to mazo atmiņu pie sienas.
I. "Jā, mammu, Valmierā ir skaisti." Ūdensvelo pa Daugavu, udžiņš uz salas (mums patīk piromānija, dedzināt, alus un degšķidrums. ellē jā!)cepti kartupeļi, nakts paparaci, jumts, TAS jumts ar kustīgajām zvaigznēm, "Tev ir jauks celis", kaimiņu baseina iekarošana ap četriem no rīta, 5stāvenes jumts un saullēkts. Rīta lietus un Tavs krekls. "Arī ar acīm ciet es jūtu, ka Tavējās ir vaļā".
Z. Tas vien jau visu izsaka. Kopā lopā. Lai gan es īsti neatceros notikumus pie vip udžiņa, šķiet, tas bija jauki. Un mežā bija kā pasakā. Un viss bija kā pasakā. Viss beidzās "mūzikā".
Some things. Nevar aizmirst pārējos piedzīvotos mirkļus un iepazītos cilvēkus, parties un izvirtības. Vasaras sapnis beidzās (jeb turpinājās?) jūrā. Pie tā arī apstāšos.

Vai zini, ka bija ir visskumjākais vārds pasaulē?! Kamdēļ šis viss? Ir iemesli. Jau atkal lietas, brīži, kas bija un izbija.
Neraudi.

Bet ja atgriežos tagadnē, pašlaik, tieši šeit, sarkanajā krēslā, sarkanajā halātā. Mīlestības krāsa.

"It takes no time to fall in love
But it takes you years to know what love is"

Tas viss nu ir šeit, uz šīs baltās papīra (ekhem, pieņemsim) lapas. Ir pieņemami. Būs labi. Būs labāk.
And about things that happened in past few days - es palaidu garām laimi, bet varbūt tā nebija mana laime. Tā bija Tava laime, I guess. Gan jau.

Paldies, Tev par šo dienu. Par suši pie stiklotām durvīm, neveiklo tēju un sarunām.
You know, I LOVE U.

correction: es pārlasīju un paraudāju. I'm so emotional ^^
"Šalcošām šļakatām pārskalo liedagu, pārsijā kāpas"