"Nav vairs klēpja, kur atgulties, pleca, kur izraudāties, līdz nu jau ir par vēlu..
.. Tu aizgāji, tik daudz kas palika nepateikts..."
Šodien ir pilnmēness? Tā māte man jautāja. Visi ir tik dīvaini, tik depresīvi un agresīvi, tik emo. Un pati es arī. Visi iegrimuši savās ikdienas problēmās, kas, izkatās, aizvien vairāk uzrodas. Ak, mēs, cilvēki! Pasaule bez mums būtu ideāla, tik dabiska un dabīga. Bet ko nu tur, mainīt jau neko nav iespējams.
Lielā dienas doma par reinkarnāciju putna izskatā. Mazāk problēmu un brīvība. Tu pacelies un lido. Tik viegli.. un nedomā par visām tām drausmu lietām, kas mums te apkārt notiek, Tu esi brīvs. Tu esi putns. Bet tomēr tikai putns. Un es turpinu sapņot kā būtu, ja būtu.
Dziesmas vārdi nav speciāli izmeklēti manām šībrīža sajūtām, man vienkārši.. patīk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru