Nedaudz sajutos kā vesajās ziemas/pavasara dienās, kad bija par ko gausties un sūdzēties. Kad dzīve šķita drūma un viss, ko darīju - nepareizi.
Atkal ir sarkanais halāts, aiz loga aukstums ar ziņām, ka septembrī jau būšot +5 grādi. Tas ir šausmīgi, iedomājoties vien par tā tuntuļdrēbēm, kuras atkal būs jāvelk laukā no skapja dziļumiem, siltajām zeķēm, kuras man nemaz tik traki negribas un cepurēm.
Pēdējās dienās šķiet, ka staigāju apkārt sanarkota - apkārt tik daudz kas notiek, neticams, varbūt, es tam nespēju izsekot līdzi. Russian Circles - Campaign ir kā manu pēdējo dienu pārdomu mūzika. Un vispār, jo vairāk paiet dienas, jo nsakarīgāka es kļūstu. Varbūt tas vienkārši ir trūkums pēc jauniem, vai tiem pašiem, jau sen iepazītajiem cilvēkiem. Atkal e, kā netipisks mūsdienu jaunietis, gaidu skolu. Es gaidu tos mazos gossipiņus, gaidu pastulbās matemātikas stundas, kaut arī man liekas, ka šogad būs stipri savādāk. Es gaidu atpakaļ savu skolas rutīnu. Es gribu kaut ko darīt. Man ir pārāk daudz gaisa, jeb brīvā laika.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru