Tu skrien, dari, aizpildi laiku, mēģini sev iestāstīt, ka "es taču to visu daru sevis dēļ", vai "es tik daudz panākšu, galvenais ir darīt", jeb arī "es taču esmu tik laimīga, ka man ir tik daudz darāmā!".
Tas viss ir viena liela melošana sev.
Tu sevi nogalini, Tu skrien, dari, uzliec mākslīgu smaidu un Tevi apbrīno. Cilvēkiem skauž, ka Tu tik daudz paspēj, izbrīns, apbrīna, paslavēšana.
Bet kā ir patiesībā?
Patiesībā no Tevis ir vien miza. Kā citronam pēc sulas izspiešanas. Ar katru mākslīgu smaidu, katru piespiešanos kaut ko darīt, katru negulētu nakti vai skrējienā pavadītu dienu - tiek izspiesta TAVA sula. Un beigu beigās paliek vien spilgti dzeltena miziņa.
Protams, kurš gan zinās, ka iekša tukša?
Mākslīgais skaistums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru