Vislielākā problēma mūsu dzīvē ir tas, ka negatīvās lietas bieži vien izraisam mēs paši. Mēs domājam, ka cerētais nepiepildīties, jo tas taču ir tik tāls sapnis, cerība.. - un nepiepildās. Mēs vēlamies iegūt kāroto amatu, lietu vai ko citu, bet raugāmies uz visiem apkārtējiem apstākļiem skeptiski ar "viņš jau ir labāks, spējīgāks, vairāk to pelnījis"... un nedabonam!
"Dažreiz mēs uzprasāmies cilvēkiem, kas nodara mums pāri" jā, arī tā. Kaut kas pievelk, mēs apzinamies, ka beigu beigās paliksim zaudētājos, bet tomēr neatsakamies, daram...
"Vispirms ir jāpalaiž vaļā mūsu pagātne. Viss, kas ar mums noticis, ir bijusi mūsu dzīves mācība, mūsu pieredze, kas mūs izveidojis tieši tādus, kādi esam. Mēs pagātnē neko vairs nevaram izmainīt. Mēs varam pārdomāt, izprast, pieņemt, ka tā tam vajadzēja būt, un palaist. Viss. Atceramies to, kas skaists. Pieminam cilvēkus, kas ir pieminami. Un palaižam visu to, kas mūs reiz ir nomocījis.
Analizēdami pagātni un baidīdamies no nākotnes, zaudējam tagadni.
Spēks un iespējas ir šodienā. Šodiena ir viss, kas mums ir. Vakardienas vairs nav, rītdienas vēl nav. Toties šodien mēs varam atsperties. Šodien mēs varam spert pirmo soli."
Tāpēc - Mēģini kamēr sanāk, ja nesanāk - mēģini kamēr sanāk!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru