Bailamos

"Kāpēc,
kamēr nakts, Tu vēl klusē un gaidi -
Atnāks rīts un atņems vārdus Tev."

Šodiena vispār bija diezgan interesanta. No rīta tāds čiliņa-mazā prieka garastāvoklis, kas nav gluži awesome, jo ārā bija traki vēss un drēgns laiks, kas manu degunu iekrāsoja koši sārtu (un man tas nepatīk ļoooti). Bet ar tādu pacilāto garastāvokli čāpoju uz skoliņu. Vajadzēja nofilmēt manu seju, kad Anete stundas laikā pagriezās un iepriecināja mani ar "Šodien nenotiek fizika, Šķēle ārzemēs" ziņu un tad man bija smaids līdz ausīm. Man pat liekas, ka es sēžot palecos. Nu vismaz iekšēji. Prieks man bija liels un diena solījās būt tiešām fantastiska (neņemot vērā laikapstākļus, protams).
Gossipiņš ar Kristu, kas mani vienmēr uzlādē un neliela informācijas noplūde, kas jānoskaidro, bet stāstīt bija daudz ko un uzklausīt tāpat. Un vēl mana vēlmīte pēc šokolādes. Nerunāsim jau par pēdējām stundām, kas pagāja nemanot, spēlējot A,B,C,D,.. spēlīti un dažādiem ierakstiņiem mācību grāmatā. Un tad es izlidoju no skolas. Nu tā, ne sliktā nozīmē, bet ar iedomātiem spārniņiem, khi khi.
Jāā, un tad sākās dienas jaukākā daļa. Atceraties manu dienas vēlēšanos? Tur, dažas rindiņas ausgtāk. Es tiku pie šokolādes un puķītes. Es esmu laimīgākā meitene pasaulē, tiešām.
Vēl šis tas, ko šodiena lika saprast, ka man laikam ir jāpieņem, ka tagad ir savādāk, un nevar vairs tā, kā līdz šim. Nevajag tos trakos ballīšplānus, cosmīša padomus kā iekārdināt (neesmu izmantojusi, bet tādi ir gan) un nemitīgās sarunas par viņiem. Sanāca emociju pilna diena, jo Saule, Pērkons, Daugava mani vienmēr saraudina, un ja vēl ir kāds mazs iemesliņš, tad jau aiziet. Bet viss ir labi. Tagad viss ir labi un man ir jaukais vakars ar jauko mūziku, jauku, siltu istabu un, ehh, es mīlu šo pavasari ar visiem tiem draņķīgajiem laikapstākļiem.
Sirsniņā laiks ir skaidrs un silts.